Sanda Reinvalda publicistika

Kopš 1986.g. Latvijā pamazām sāka nostiprināties Demokrātija, lai arī vēl pat 1993.g. Saeimas vēlēšanas notika krievu okupācijas karaspēka klātbūtnē. Krievu okupācijas karaspēka klātbūtnē jau tika sadalīta 'vērtība - privātīpašumi', kas 'darbināja' presi un televīziju nākamām vēlēšanām. Šodien izlasīju vēsturnieka Laimoņa Liepnieka rakstu par 1767-1775.g. Latvijā Rencēnu pagastā, kur arī tā laika muižniecība skaitījusi 'vērtību' uz latviešu tautas saliektās muguras rēķina jeb L.Liepnieka vārdiem 'sūrā darbā aizņemtajiem vecākiem'. Vēl bez tā papildus mācītājs braucis 'linot' t.i. iekasējis sev pienākošās nodevas un vēl bez tam mācītājs Hilde izskaudis latvisko brāļu draudzes kustību, L.Liepnieka vārdiem pat vēl vairāk, Hilde nozīmēts lai 'ar stingru roku cīnītos pret brāļu draudžu kustību'. Tomēr latviskais gars un spīts ir bijis lielāko zemnieku sētu pirtīs un riju kambaros! Mūsiņu Pēteris, puisis Ansis, Jaunzemja Miķelis, Aruma Jēkabs, pērminderis Indriķis, Zilūža Tenis panākuši lasītpratēju skaitu iedzīvotājos 86%, kas iespējams nebūtu tik liels tikai ar mājas mācību. Liepnieka vēstures apcerē pavīd arī Kēnigsbergas vārds, valsts Prūsija 4 Baltijas valsts, kā divas Latvijas tika pārvācota, pārpoļota un pārkrievota. Tādas tautas kā prūši vairs nav, tomēr ir Heinrihs Guleke, kurš labi prata latviešu valodu un Rencēnos mūža nogalē saukts par 'veco Guleki'. L.Liepnieka apcerē ir arī plašāks temats diskusijām visos laikos par vecākiem kuri nevar apgādāt bērnus 'ar maizes kulīti' un skolotājiem kuri jaunatnei 'nevar nekā dot un to samaitā'. Tā kā tajā laikā Latvijas statuss bija kolonija, tagad ir grūti izšķirt cik latviešu zemnieks bijis nabags, cik tā bijusi vēlme ignorēt koloniālo 'linošanu' nodevu iekasēšanu no latviešu sviedriem. Pastāv iespēja arī kā paši bērnu vecāki slēpuši savus bērnus no nelūgtiem skolotājiem, īpaši veciem muižniecības sulaiņiem. Mūsdienās 'linošanā' ir maz kas mainījies - tiklīdz ES un NATO tiek pie 'brīvā tirgus' nacionāliem parlamentiem ir obligāti jāiebalso lielas summas 'attīstības projektiem'. Valmieras draudze piem. ar vienu balsu vairākumu, 7 balsis pret 6 nolēma peļņu paturēt no draudzes īpašumiem savā baznīcas lādē, tūlīt sekoja prasība sarīkot jaunu balsošanu ar mācītāju, kurš ir jau vairāk Amerikas pavalstnieks. Kad Pilsoņu Kongress Latvijā uzsāka pirmie parakstu vākšanu par latviešu pasi 1989.g. Maskavā dibinātā Tautas Fronte 'pārtvēra' Baltijas ceļu pēc līdzīga scenārija, tikai iekļaujot savos politdokumentos krievu kolonistiem daudz draudzīgākas prasības, īpaši zaļi tad sāka uzdzīvot bijušie sarkanie muižnieki jo viņi, bez latviešu pases tika klāt 'vērtībai - privātīpašumiem'. Vēsturnieka L.Liepenieka raksts skolu vēsturē parāda to, ka latvieši tomēr - tad un tagad labprātāk vēlētos Šveices un Norvēģijas stila demokrātiju. Ir tikai viena latviešu pase, ja ir vairākas tad tā ir jau 'smalka diplomātija' ar vairākiem kakla kungiem, kuri kā starpnieki cer iedzīvoties no 'linošanas'.



Mācītāja Forhofa skolas bērnu sarakstā bija uzskaitītas mājas un muižu skolu atrašanās vietas un nosaukti to zemnieku kārtas skolotāji. Burtnieciešu Garklāvos bērnus mācīja vai, kā sarakstā teikts, 'informē' Stiekas Jānis, un turpat sanāca arī Ēķina, Zvārtes, Cālīša un Rūtes muižiņu skolēni. Lielais apmācāmo skaits Garklāvos izskaidrojams ar toreiz tur esošo brāļu draudzes saieta namu, kura samērā plašās telpas uzņēma minēto muižiņu skolā gājējus. Citur par skolu klasēm izmantoja lielāko zemnieku sētu pirtis un riju kambarus. Lizdēniešus muižā apmācījis Mūsiņu Pēteris, Labrenčos - puisis Ansis, Lutera muižā - Jaunzemja Miķelis, dūrēniešus Čakstēs - Aruma Jēkabs, rencēniešus Kurmja mājās - pērminderis Indriķis, bet Jaunās muižas Jaunburtnieku skolēnus savās mājās - Zilūža Tenis. Tikai Sauļu, Baložu un Seķu muižiņu bērni bija atstāti vecāku mājas mācībā. Diezgan atšķirīgs bija apmācāmo vecums un arī zināšanu līmenis. Bija mazi, kas lasīja tekoši, un lieli, kas ar grūtībām burtoja. Sekmju pārbaude notikusi no janvāra līdz Lieldienām, laikā, kad mācītājs braucis 'linot', t.i. reizē ar zināšanu pārbaudi ievācis no draudzes locekļiem sev pienākošās nodevas, kas daļēji, kā to liecina tautā radies apzīmējums, sastāvēja no linu grīstēm, vilnas mārciņām, cāļiem, cimdiem, jostām un citām naturālijām. Pārbaudāmajiem tas bija briesmu laiks, un jo sevišķi tiem, kuri, lasīšanas pamatus apguva mājās no ikdienas sūrā darbā aizņemtajiem vecākiem. Ja lasīšana gāja 'kā pa celmiem' un bailēs no cienīgtēva sajuka 'galvas gabali', sekoja rājiens un varēja iedzīvoties pērienā, jo dažu cienīgtēvu kučieriem zem ragavu sēdekļa glabājās šim nolūkam līdzpaņemta žagaru sauja. Dažs, nejuzdamies 'eksāmenam' sagatavots meklēja patvērumu ārpus mājas. Nezinām, kā tas tolaik bijis Rencēnos un Burtniekos, bet mācītājs Hilde, kurš uz Valmieras draudzi bija norīkots, lai ar stingru roku cīnītos pret brāļu draudzes kustību, tajā pašā laikā atstājis pārklausāmo bērnu sarakstos piezīmes, ka 'Miķelis ieskrējis mežā' un 'Indriķis bija pabēdzis bēniņos'. Mazākajiem 'teicamniekiem' tika kaut kas no līdzvestā ūdenskliņģeru maisa, bet Lizdēnu Vēvermintiķa deviņgadīgo Pēterīti norīkoja ciešākai uzraudzībai muižas skolā. Rencēnu pagasta hronika vēsta, ka '1767.g. Rencēnu novada zemnieki skolas vajadzībām maksāja 1/3 pūru rudzu vai miežu un 6 3/4 grašus naudā no katras mājas, kaut bērniem bija jāiztiek ar mājmācību. Burtnieku un Ēveles skolās mācījās pavisam 15 bērni no 428 zemnieku mājām. Bet rets 10-11 gadus vecs bērns neprata lasīt'. Forhofam amatā sekoja Kēnigsbergas universitāti beigušais Heinrihs Guleke, labs latviešu valodas pratējs, mūža nogalē saukts par 'veco Guleki'. No viņa pierakstiem redzam, ka Aņģīša septiņgadīgā Anna lasa teicami un labi dzied, bet muldēna četrgadīgais Mārcis jau burto. Burtnieku draudzē 86 procenti iedzīvotāju ir lasītpratēji. Skolu stāvoklis pēc 1765.g. patentes publicēšanas nākamajos divdesmit gados nav mainījies, bet dažuviet kļuvis pat ārkārtējs, tādēļ 1775.g. skolu revīzija vēlreiz pavēlēja atrast skolām piemērotas telpas, 'nevis tās gan vienā gan otrā vietā turēt' un apgādāt skolas ar kurināmo, 'lai skolotāji un skolnieki nebūtu spiesti aukstuma dēļ skolas pamest'. Aizliedza pieņemt par skolotājiem bezrūpīgus apkārtklejotājus un muižu vai mācītāju dienestniekus, 'kas sava slinkuma vai nolaidības dēļ jaunatnei nekā nevar dot un to samaitā'. Skolotāji jāatbrīvo no klaušām un visiem citiem pienākumiem, 'lai tie pie sava amata turētos'. 'Zināms, ka starp zemniekiem ir tādi, kuri tik nabagi ir, ka savus bērnus pat ar nepieciešamo apģērbu nevar apgādāt un savu maizes kulīti uz skolu līdzi dot, un tāpēc bērnus skolā nesūta', konstatēja augstā revīzija un ieteica muižu īpašniekiem 'aiz kristīgas līdzcietības un apžēlošanās šadus nabaga zemnieku bērnus skolas laikā ar nepieciešamo apgādāt'. Taču muižniecības vairākums bija citās domās. Kādēļ dot kokus no muižas meža un to piegādei izlietot zemnieku klaušu zirgu un kājnieku dienas, ja to vērtība neatgriežas īpašnieka kabatā? Kādēļ algot skolmeistarus, ja to vietu itin labi var aizstāt kāds vecs bijušais sulainis, apkārtceļojošs kurpnieks vai drēbnieks, kaut arī latviešu valodas mazpratējs? (Laimonis Liepnieks, 1983)

Vai Jūs zināt, kuram pieder doma: ja kādam dod padomu, tad dod to allaž tādā teikumā, kuram jautātājs jāliek galā, bet nevis ar noteicēju jeb punktu? Tas ir Ogrēnskolas skolotājs, vecpiebaldzēns Reinis Kaudzīte. Globālā pasaulē valda kutūras kontekstu kari-kultūršoki, tāpēc šāda izglītotāju pieeja ir pati demokrātiskākā. Ja mēs latvieši vēlāmies alternatīvos zaļos enerģijas avotus, tad ir jāvaicā visai tautai, kādi tie būs? Nevis jāapludina Staburags, Liepavots, Pērse. Tautas mentalitātei ir jāatbalsojās universitāšu sienās. Ja Pasaules banka vēlās izskaut korupciju, tad vispirms ir jāatbalsta nacionālo valstu uzņēmējs, nevis jāpanāk lai tas bankrotē. Sociāldemokrātija un liberālisms ir vērā ņemams tikai pārtikušās valstīs. Lauksaimniecībai ir jābūt vairāk technoloģiski pieejamai attīstības valstīs lai izskaustu pasaules nabadzību. Prioritātei ir jābūt nacionālai pilsonībai, nevis liberāļu spējai masu mēdijos aizstāvēt 'pasaules pilsoni'. Latviešu konservatīviem ir jādibina 500 cilvēku uzņēmumi 'jāparklāj Latvija ar tiem' kā Jāņos ar Jāņu ugunskuriem, lai izskaustu bezdarbu. Rietumu Brīvās Latvijas latviešiem ir jāparāda 'kapitālisma plusi' arī ar peļņu nesošiem projektiem, nevis tikai bezpeļņu fondu pasākumos. Latvijai kā kolonizētai valstij ir tiesības uz taisnīgumu un Dekolonizāciju, īpaši pozitīvais nacionālisms pēc rusifikācijas ir jāizkopj latvju skolās. Demokrātija pasaulē klibo, ja nav redzams ka tieši neformāļiem ir pieeja masu mēdijiem. Līdz šim arī Latvijā kompartijas bijušie cilvēki izmantojot masu mēdijus sevi ir padarījuši slavenus vairāk ar mēdiju psicholoģisko manipulēšanu, nekā savu darbu. Kompartija zināja pat līdz 80-to gadu sākumam kā 'sevi pasniegt' Rietumu demokrātijām lai izskatītos pievilcīgi. Tomēr mums ir izvēlē, jau sastādīta manifesta vietā ļauties brīvai Diskusijai jeb Reiņa Kaudzītes vārdiem, jau citu izlemtai Dzīvei 'ar noteicēju jeb punktu'.




Reiņa KAUDZĪTES (1839 - 1920) aforismi.



Nezināšana cilvēkus kalpina tikpat kā verdzība.
Tumsība ir pati no sevis, bet gaisma jāiemanto.
Mācies priekš dzīves, bet ne priekš skolas!
Ja vari darīt visu, ko gribi, un ja tad dari tikai to, kas der,- tad tev ir īsta brīvība.
Labu darīt ir daudz vieglāk nekā patiesību sacīt.
Savam bērnam skatās visi pāri, jo viņš stāv pārāk tuvu.
Jo bērna dēļ mātei jācieš, jo dziļāk tas ierokas viņas sirdī.
Cik mātei bērnu, tik viņai bērnu sāpju; bet ļoti reti - kad tikpat daudz būtu arī bērnu prieku.
Mīlē savu bērnu, tomēr nekad tik ārīgi, ka aiz mīlestības nogrieztu acis no viņa nedarbiem un ļaunumiem,- tā būtu žults dabīgā mātes piena vietā.
Viens pats ļauns bērns aprij līdz deviņu labu bērnu priekus vecāku sirdī, kas tiem būtu par saviem deviņiem labiem bērniem.
Bērni, kuri, mazi būdami, vecākiem atņem prātu, tie paši pieauguši atņem vieņiem mantu un mieru.
Tam arājam, kuram, pavasarī arot, usnes paliek zaļojot vagā, tam viņas rudenī, graudus klonā izkuļot, dursies acīs. Tam audzinātājam, kurš audzinot atstās nezāles bērnu sirdīs, tam viņas vecuma dienās dursies paša sirdī.
Vājākam bērniņam mīļākais mātes klēpis top novēlēts vispirms.
No nospiesta var vēl kas derīgs iznākt, bet no izlutināta tikai kas nederīgs.
Lai ir vilku māte, ja ir vilku māte, tomēr mātes sirds ir tai arī. Bet vai par ikkatru cilvēku mātes sirdi arī to pašu var teikt?
Bērna priekšā tapt par nelgu - tas ir pieaugušam par daudz zems kritiens.


Mēs esam izglītoti nevis dzīvei, bet skolai. SENEKA
Dzīvot būtībā nozīmē just vai domāt. ARISTOTELIS
Taisnīgums ietver sevī visus tikumus. TEOGNĪDS
Nav tāda, kas varētu nolaupīt brīvu izvēli. EPIKTĒTS
Ja būtība izprasta, vārdi atnāk paši. HORĀCIJS
Tu, mīļais draugs, nevari strīdēties ar patiesību, bet Sokratu atspēkot nemaz nav grūti. PLATONS
Mēs apgalvotu, ka tas, ko tikko izklāstījām, ir patiess, ja orākuls to apliecinātu; tagad mēs sakām vienīgi to, ka tas ir pats ticamākais, ko varējām pastāstīt. PLATONS
Vēsturē cilvēki smeļas gudrību, poēzijā attapību, matemātikā - asu prātu, dabas filosofijā - dziļumu, ētikā - nopietnību, loģikā un retorikā - spriestspēju. Nē, cilvēkiem nepiemīt tāds garīgs traucēklis, kuru nevarētu izlabot, attiecīgi vingrinoties! FRENISS BĒKONS

Neatkarīgās Latvijas proklamēšanas akts 1918.g. 18.nov. Rīgā Nacionālajā teātrī un parlamentāras valsts dibināšana, manuprāt, ir jāskata gadsimtu kopsakarībās, lai arī tā balstījās uz Kārli Ulmani- Zemnieku Savienības līderi, kurš bija studējis Šveicē un ASV Nebraskā un kuŗam bija iespējas vērot šo valstu demokrātiskās tradīcijas un tās iedzīvināt praktiski Latvijā. Neatkarība sākas tautas identitātē - Dziesmu svētkos, tautas teātrī, bet turpinājās 1905.g. latviešu revolūcijā, sekoja latviešu strēlnieki un tikai tad 1918.g. proklamēšanas akts, kurš pārauga 1920.g. Satversmes sapulcē. Bet vēl pirms tam bija 1919.g. Studentu rotas kaŗavīri, Latvijas Pagaidu valdība uz Sarātova Liepājā, Latvijas Kaŗa skola pie Daugavas tiltiem Bermonta uzbrukuma laikā, pirmās latviešu vienības Pārdaugavā 1919.g. 11.nov. Un kā upuŗu auglis Ziedošās Latvijas 20 gadi, kuŗi spēcīgi kontrastē ar Lielnieku upuŗiem Rīgas centrālcietuma pagalmā 1941.g. un K.Ulmaņa nespēku diplomātiski un militāri nosargāt 1918.g.18.nov. Latviju. K.Zāles Brīvības pieminekļa ķēžu rāvēji vēlāk bija padomju disidenti, helsinkieši, čekas infiltrētais un sašķeltais Pilsoņu Kongress un arī tie visi kuŗi pārbēga pāri Berlīnes mūŗim Aukstā kaŗa laikā. Trešās Atmodas gadu Pilsoņu Kongress ar stingru latvisku vīziju nenodibināja 18.novembŗa Latviju, bet radās kompromisa perestrojkas variants 4.maija liberālā Latvija bez Dekolonizācijas ideāliem un latviskās-latviešu Pilsonības kritērijiem. Liberāļiem nerūp latviešu tautas Dekolonizācija un tās saimnieciskais uzplaukums, to darbības principi ir krievu integrācija un internacionālās korporācijas, kuŗas bieži peļņu izved no Latvijas. Pilsonība kļuvusi par tirgus preci, kur ieejot vēstniecībā 10 min. laikā var 'atteikties no pilsonības'. Liberālā Eiropā ir tikai Igaunija un Dānija, kur nav pieļaujama dubultpilsonība - citās valstīs to nosaka parlamentu likumu konjunktūra. Tomēr mums Latvijā ir Parlamentāra 4.maija valsts ar spēcīgu juridisku bāzi, kur var ātri atlaist ministru, valdību un pat Saeimu. Bloķēt Abrenes atdošanu krieviem. Komunistu laiku apātiju, pelēcību un miegainību ir nomainījis politiskais dinamisms, kur valdības noturās labi ja vienu gadu. Ar laiku tas stabilizēsies, bet vēl aizvien TV, prese un Interneta blogotāji centīsies atrast kļūdas demokrātijas izpratnē, privatizācijā un sauks - tam ierēdnim ir jāatkāpjas, tam ministram ir jāatkāpjas! Līdzīgi kā BBC un CNN visu laiku bez apstājas gatavo sižetus par korupciju post un komunistiskās un citās nabadzīgās valstīs, analizē šo valstu kodolprogrammas, armijas un norāda uz militāru huntu esamību, ja tās ignorē parlamentāras vēlēšanas. ASV ļoti cieši vēro arī Izraēlas-Palestīnas Gazas sektora asiņaino konfliktu. Tomēr nedrīkst ignorēt nevienas tautas identitāti, kura ir izkopta gadsimtu ritējumā - citādi var notikt kultūru un civilizāciju sadursmes. Identitātes apziņu uztur Skolotāji ikvienā pasaules valstī. Piem. Andrejs Stērste 1935.g. savos Kopotos rakstos aprādija, ka jaunatnei 'jāpiemērojās savās studijās dzimtenes vajadzībām' un ir jāstudē ar aprēķinu, lai 'paliktu savā dzimtenē un būtu savējiem par svētību'. Skolotājs Andrejs Stērste dzimis 1853.g. Veļķu pagastā saimnieku ģimenē un strādājis Vecpiebalgas draudzes skolā. Mūsdienās aktuāli ir Skolotāja Stērstes vārdi, ka 'ikviena pienākums ir klausīties tautas balsī'. Savukārt latviešu Skolotājs Dundagā ar Baltijas Skolotāju semināru izglītību, Kārlis Cīrulis jau 1879.g. Baltijas Zemkopī lieto vārdu kopu 'tālākās attīstības pakāpieni'. Mūsdienās nav iespējams saņemt finansējumu ne no viena fonda, ja projektā nav vārds 'attīstība' vai tml. formulējums. Skolotājs Cīrulis par savu ideālu uzskatīja dāņa Klauson-Kaas t.s. mājŗūpniecības skolas. Dānis Klauson-Kaas ir 1879.g. vadījis kursus Kuldīgā par šo skolu, kuŗas mērķis ir sagatavot skolēnus priekš Dzīves. Tie, kuri uztur kontaktus ar saviem dāņu draugiem un raksta projektus zin, ka Skola Dzīvei arī mūsdienās labi iekļaujas jaunās dāņu konservatīvās valdības politiskos ideālos - demokrātijas veicināšanu nabadzīgajās valstīs. Tomēr Skolotājs Cīrulis atzina, ka primārais ir skolēna fizisko un garīgo spēju Attīstīšana, veidot viņos Estētisko gaumi un rosināt iztēli - mēģini aci, radini roku, stingra būs griba, asināts prāts. Domāju, ka daudziem latviešiem vēl tagad mājās ir seni tautiski rokdarbi kā piemiņa no savām vecāmammām. Man piem. ir dvieļi un Tautiskas segas ar manas vecāsmammas Mildas Mednes iniciāļiem. 18.novembris ir piemērots, lai šīs tautas rotas celtu Dienas gaismā, smeltos spēku un gadsimtu latvisko spītu no saviem senčiem. Domāju, ka tāpēc latviešu Tautas Augstskolās vienmēr būs uzņēmīgs jaunavu pulciņš, kuras interesēs daiļums, tautas estētiskās vērtības un rokdarbi.

Šonedēļ 22.jūnijs bija 1919.g. Cēsu kaujas atceres diena. Kaujās igauņi zaudēja 110 kritušo un 405 ievainotos, Ziemeļlatvijas brigāde 13 kritušos un 43 ievainotos. Šajā kaujā igauņu un latviešu karavīri bija parādījuši, ka spēj pilnībā atbrīvot Latviju. Izšķirošās cīņas notika pie Skangaļu mājām, kur igauņiem izdevās atšķelt vācu avangardu, kurš pēc tam atkāpās. Niedras valdība 26.jūn. aizbēga no Rīgas un faktiski pārtrauca savu darbību. 8.jūlijā angļu karakuģu apsardzībā ar tvaikoni Saratov no Liepājas Rīgā atgriezās K.Ulmaņa valdība. Vienīgie īstie varoņi latviešu tautai ir 18.Novembra Latvijas politiķi un igauņu karavīri, kuri palīdzēja izcīnit uzvaru. Šonedēļ svinam Līgo svētkus un Jāņus. Daži ticējumi - Jāņu naktī jādzen zirgi pieguļā, tad redz saulīti rotājamies. Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās. Jāņu rītā nedrīkst gulēt, jo tad saulīte rotājās. Latviešu lauku cilvēks vēl aizvien mūsdienās ceļās līdz ar saules lēktu, pilsētniekam šī dabas burvība bieži ir tikai saullēkta vērošana pa logu. Šī gada Jāņu dienu saule parādījās tikai ap 9 no rīta - debesis visu nakti bija mākoņos, toties skaists vasaras saullēkts bija aizvakar. Tas sadziedē cilvēka dvēseli, liek apstāties civilizācijas skrējiena un kompaktdisku laikmetā. Cilvēka dvēseli sadziedē pieskāršanās Kadiķa kokam - tad ir sajūta, ka tu atrodies Dieva un Dabas svētnīcā. Folkloriste Vaira Vīķe- Freiberga 2007.g.8.jūl. Rundāles pilī teica - Es novēlu Saules mūžu Latvijai! Racionāli domājot tas ir tikai simbolisks vēlmju domāšanas paraugs - tieši šonedēļ Eiropas Savienība paziņo, ka tā īstenos politiski ciešāku centralizāciju - nebūs vairs vajadzīgi tautu referendumi par Eiropas Savienības konstitūciju, pietiks 27 valstīm ar vienu ārlietu ministru. Vaira Vīķe-Freiberga politikā bija Trešā ceļa gājēja - varēja vienlaicīgi aizbraukt uz Maskavu, tikties ar Putinu Austrijā, bet vienlaicīgi varēja pateikt, ka nekad viņas laikā Latvijā nebūs divvalodība - krieviem ir jāsamierinās ar etniskās minoritātes statusu. Latvijā ir trīs- četras liberālās partijas un 2-3 liberāli laikraksti - bet iztrūkst konservatīvs lietu skatījums no pašu latviešu skatu punkta. Demokrātijā reti, kad liberāļi iegūst vairāk par 10% balsu, bet Latvijā V.Zatlera ievēlēšana parādīja, ka liberāļi ir ap 30-50% Latvijas politiķu. Atliek iestāties pilsētas galvu pārstāvošā partijā - aizbraukt uz ārzemēm pastudēt politoloģiju etniskā studiju centrā un pieteikt interviju Latvijas TV, lai tiktu ievēlēts Saeimā. Tā ir liberālās pasaules politiskā virtuve, no kuras maz iegūst nacionālu tautu ekonomikas - vietējais nacionālais ražotājs spiests bankrotēt multi-konglomerātu priekšā. Ja Latvijā būtu nacionāla tautsaimniecība - tad nebūtu tā ka Vairas Vīķes-Freibergas prezidentūras 8 gados, katru gadu izmira 10-12 latviešu, savukārt valsts uzņēmumos algas ir tik niecīgas - ka lai izdzīvotu ir jāprasa kukulis, t.s. dāvinājums. Korupcija bloķē Latvijas sekmīgu tautsaimniecības attīstību. Un kas tie par oligarchiem? Padomju laika nomenklatūra un viņu atvases? Demokrātiskā valstī viena paaudze nodod nākamai savas īpašumtiesības, nevis kā Latvijā ar vienu nosūtītu faksu padomju laika ministrijas ierēdnis iebāž kabātā veselu uzņēmumu - un vēlāk pa 10 min. kafijas iedzeršanu uzņēmumu valdē iebāž savā kabatā 10 000 Ls. Latvijā ir 10% miljonāri un pārējie 90% dzīvo tuvu Trešās Pasaules valstu dzīves līmenim. Kamēr Latvijas iedzīvotāji vairāk neiesaistīsies politikā - maz kas mainīsies. 4. maija Latvija pārraugs birokrātiskā smagnējā Eiropas Savienībā, latviešu domas uzskatot par otrškirīgām. Arī no otras puses Austrumu kaimiņš Krievija mums vieglas dienas nesola - es nezinu nevienu diplomātu Latvijā, kurš spētu iet Somijas- Zviedrijas neitralitātes diplomātijas ceļu -mums uzreiz ir Aukstā kaŗa laika metode - spiegu tīkla saraušana izraidot vairākus diplomātus. Šonedēļ Latvijas Avīze raksta par Krievijas militāro vēsturi - 'Komunarkā' 1937.g.-1941.g. nāves sods izpildīts 15 000 cilvēkiem, galvenokārt karavadoņiem, diplomātiem un valstvīriem. Tajā skaitā represijās bojā gājuši 1740 latvieši. Publikācijas autors J.Ekšteins secina, ka ja Krievija tagad viņus atzīst par nevainīgiem , tad būtībā tagad Krievijai ir jāatzīst 1940.g. Latvijas nelikumīgā okupācija, jo tie ir bijuši meli, ka šie cilvēki ir 'veikuši graujošu darbību' pret Padomju Savienību. Skaidrs, ka Latvijas Ārlietu ministrija drīzāk nospēlēs sliktu teātri ar Nāto piesaukšanu un Abrenes atdošanu - nevis izmantos Somijas un Zviedrijas diplomātisko sarunu un neitralitātes ceļu. Nebūtu par sliktu izkvēpināt ar kadiķa zaru internacionālismā iesligušās Latvijas ministrijas - Jāņi ir labs laiks tautas Atdzimšanai nacionālā Vienībā un Tēvzemes mīlestībā.

Latvija ir baltos ievu ziedos. Zied arī ķirši un plūmes. Tajā pat laikā Latvija ir Zaļā Dzīvības krāsā un svinam Ģimenes dienu. Latvijas laukos domājam kā augšām celt komunistu izpostīto lauku māju un sētu, kā atmaksāt jauniešiem studijas un kur dabūt finansējumu industriālās fermas infrastruktūras sakārtošanai. Latvijas nākotne un zemnieku peļņa ir bioetanola ražošana rūpnīcas. Visticamāk no cukurbietēm - tā kā tas ir Zviedrijā, bet bioetanolu var ražost arī no labības un celulozes. Kritiski vērtējot šos projektus ir jāatzīst, ka tie funkcionēs tikai pie valdības atbalsta vai daudzu nelielu investoru atbalsta kā arī tad ja naftas cena paliks augsta. Šonedēļ savā foto albumā iekopēju Francijas prezidenta Nicolas Sarkozy foto, ar cerību ka viņš kā ungāru emigranta dēls sapratīs Austrumeiropas un Baltijas centienus kļūt par turīgām un nacionālām Eiropas valstīm. Sarkozy uzvaru izcīnija grūtā cīņā ar 53% balsu. Vēlēšanās piedalijās 84% franču, kuri šķiet liela daļa palīdzēja sociālistu kandidātei Royalai sasniegt neticami daudz - 46%. Parasti vēlēšanās piedalās tikai 60% balstiesīgo vēlētāju. Sarkozy esot sev saņēmis 52% sieviešu balsu un balsis pat no franču strādnieku rūpnīcām un strādnieku pilsētām, kas apstiprina Sarkozy vēlēšanu kampaņas efektivitāti. Arī Latvijā sociāldemokrāti no padomju laika rūpnīcām nebalso par savu kreiso partiju - tas apstiprina to, ka TV, radio un avīžu reklāmas apmaksā paši rūpnīcu vadītāji sev izdevīgā nokrāsā. Ja paanalizēsim Latvijas priekšvēlēšanu reklāmas tad vienkāršam strādniekam nav nekādu izredžu tikt TV, labākā gadījumā vēstuļu slejā publicēt vēstuli ar maziem burtiņiem. Sarkozy ministru kabinets būšot neliels, no 15 cilvēkiem un puse būšot sievietes un iespeājms arī kāds no etniskām minoritātēm. Lai arī Sarkozy ir ar simpātijām pret Ameriku un Izraēlu, viņš tomēr nekad neies šo valstu politiskā pavadā un turpinās iepriekšējā prezidenta Ž. Širaka politiku- ne tikai Francijas nepiedalīšanos Irākas karā, bet centīsies saglabāt 35h darba nedēļu. Kā bijušais iekšlietu ministrs Širaka valdībā, viņš ieturēs stingru antimigrācijas politiku. Universitātes iegūs lielāku patstāvību no valsts, bet tas gan nozīmē mācību maksu studentiem. Otra kandidāta Royalas programma, bija valsts orientēta ekonomiska programma, āfrikāņu un Islama reliģijas piekritēju integrācija sabiedrībā. Franču sociālisti tagad jau ir 17 gadus bez politiskās varas, kas nozīmē to ka franču kreisajiem nav pašlaik ticamas ekonomiskās politikas. Šo vēlēšanu pārsteigums bija izteikti labējā politiķa Le Pena 10% balsu, laikā kad līdzīgas partijas Latvijā saņem tikai 0,4% vai 1,4%. Man Le Pens atgādina dedzīgu latviešu dzejnieku, kurš uzsvērti aizstāv savas dzimtās Zemes un Valodas mīlestību - Latvijas izteikti labējie gūs tādus pašus panākumus ja savu avīžu pirmajās lapās publicēs latviešu lauku sētas foto un rakstus par latviešu ģimenes vērtībām, nevis ārzemju - Rietumu vai Austrumu sponsoru iesūtītus rakstus. Nacionāla partija savā vēlēšanu sarakstā nedrīkt ievietot otrā vietā kolonistu atvasi, vai arī kādu no padomju nomenklatūras - sastādīt vēlēšanu listi Latvijas izteikti labējiem ir izteikts klupšanas akmens. Vel viens šīs nedēļas politiskais notikums ir Anglijas ministru prezidenta leibora T.Blēra atkāpšanās pēc 10 gadu atrašanās amatā. Viņa 'trešā ceļa' politika iekļauj gan sociālistu, gan liberāļu, gan arī konservatīvās politikas elementus. Blērs bieži bija redzams skolās un slimnīcās runājot par valsts uzturētu labklājības ekonomiku, bet nekāds progress tur netika panākts jo būtībā T.Blēra leibori savu varu ieguva kā 'jaunie leibori' kuri atklāti atteicās no sociālisma valts pārvaldes struktūrām. Tagad šo finansu ielāpu visticamāk mēģinās aizlāpīt leiboru finansu ministrs G. Browns. T.Blērs bija pie varas, kad ASV notika 11.septembra terora akti, kas visticamāk bija galvenais viņa iemesls pieslejoties ASV pretterorisma karam Irākā, lai arī viņa pašu mājās 52 cilvēki 2005.g. gāja bojā Londonā paštaisītos bumbu sprādzienos. Tāda mētēšanās pa politisko spektru atspoguļojās arī Blēra rētingos no plus 65 līdz mīnus 40. Trešā ceļa politika nav ilūzija tikai tad, ja valstī ir bagāta kase un to nevar pildīt tikai uz melnādaino bēgļu rēķina vai bieži Imperiālistiskiem kaŗiem. Angļi, kuri lepojas ar savām Kembridžas un Oksfordas universitātēm morāli 'aizvēra acis' politiskās konjunktūras priekšā, ka Sadamam Huseinam esot kodolieroči un būtībā pieteica sevi slēptam imperiālistiskam naftas kaŗam. Skaidrs, ka t.s. angļu leibori ar šo ministru prezidentu maiņu grib sev celt 'politiskos punktus', bet tas nebūs iespējams kamēr Irākas militārā ofensīva būs 'asiņainās demokrātijas' karšs. Eiropas Parlaments uzskata, ka nabadzīgām valstīm ir jāgūst vairāk labuma no globalizācijas priekšrocībām, tas nozīmē bagātām valstīm atvērt savu tirgu- tātad nojaukt ekonomisko mūri starp nabadzīgo un bagāto pasauli. Demokrātija sāksies ar abpusēji izdevīgiem kultūras un tirdznieciskiem darījumiem, nevis imperiālistiskiem kaŗiem. Šīs nedēļas Valmieras Liesmā publicists I.Prūsis mums atgādina, ka arī jaunā Krievija ir imperiālistiska valsts - 'sagrauta, aplaupīta, joprojām slima ar impēriskām, mesiāniskām ambīcijām un naidīgu kaimiņu ielenkta'. Latviešu politiskie ideāli paliek igauņu tauta, kura sarāvusi Bronzas krievu zaldāta un komunisma važas un nu jau ar $7500 dolāriem apsteigusi Krieviju savā tautsaimnieciskajā izaugsmē.